http://www.jljn.lv/index.php en jljn@jaunaislaiks.lv Copyright 2011 2011-07-19T08:14:44+00:00 http://www.jljn.lv/index.php/aktualitates/turpmaak_informaaciju_meklee_vienotiiba_maajaslapaa/ http://www.jljn.lv/index.php/aktualitates/turpmaak_informaaciju_meklee_vienotiiba_maajaslapaa/#When:08:14:44Z Paldies, ka iegriezies Jaunatnes nodaļas interneta vietnē! Nevienam nav noslēpums, ka pavisam drīz notiks trīs partiju apvienošanās un "Jaunā laika" Jaunatnes nodaļas vairs nebūs... Deviņi gadi ir paskrējuši vēja spārniem, esam izdarījuši daudz, bet ir pienācis laiks pārmaiņām. Un šīs pozitīvās pārmaiņas ir meklējamas vienā lielā, spēcīgā jauniešu organizācijā - VIENOTĪBAS Jaunatnes nodaļā. Turpmāk informāciju par mums, aktualitātes un kontaktus meklē http://www.vienotiba.lv/jaunatne/ Paldies, ka iegriezies Jaunatnes nodaļas interneta vietnē! Nevienam nav noslēpums, ka pavisam drīz notiks trīs partiju apvienošanās un "Jaunā laika" Jaunatnes nodaļas vairs nebūs... Deviņi gadi ir paskrējuši vēja spārniem, esam izdarījuši daudz, bet ir pienācis laiks pārmaiņām. Un šīs pozitīvās pārmaiņas ir meklējamas vienā lielā, spēcīgā jauniešu organizācijā - VIENOTĪBAS Jaunatnes nodaļā. Turpmāk informāciju par mums, aktualitātes un kontaktus meklē http://www.vienotiba.lv/jaunatne/ 2011-07-19T08:14:44+00:00 http://www.jljn.lv/index.php/aktualitates/vienotiibas_jaunieshi_diskutee_par_ierosinaajumu_mainiit_satversmes_11/ http://www.jljn.lv/index.php/aktualitates/vienotiibas_jaunieshi_diskutee_par_ierosinaajumu_mainiit_satversmes_11/#When:10:53:23Z 26.maijā PPA VIENOTĪBA Saeimas frakcijā jaunieši pulcējās uz diskusiju par pašlaik notiekošo parakstu vākšanu, lai grozītu LR Satversmes 112.pantu ar piebildi, ka "valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību valsts valodā". Tā kā mērķis nebija nonākt pie viena konkrēta viedokļa, jaunieši meklēja argumentus gan par, gan pret šādiem iespējamajiem grozījumiem. Diskusijas otrajā daļā jauniešiem pievienojās arī Saeimas deputāts Kārlis Šadurskis. 26.maijā PPA VIENOTĪBA Saeimas frakcijā jaunieši pulcējās uz diskusiju par pašlaik notiekošo parakstu vākšanu, lai grozītu LR Satversmes 112.pantu ar piebildi, ka "valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību valsts valodā". Tā kā mērķis nebija nonākt pie viena konkrēta viedokļa, jaunieši meklēja argumentus gan par, gan pret šādiem iespējamajiem grozījumiem. Diskusijas otrajā daļā jauniešiem pievienojās arī Saeimas deputāts Kārlis Šadurskis. Kā argumentus PAR šādiem grozījumiem jaunieši minēja kultūras un nacionālās identitātes saglabāšanu, to, ka tas ir loģisks nākamais solis pēc jau veiktajām reformām, tas veicinās atšķirīgo sociālo un informatīvo telpu saplūšanu un veicinās krievu jauniešus apgūt vēl vienu svešvalodu, šajā gadījumā – latviešu. PRET šādu reformu tika minēti sekojoši argumenti – pasliktināsies vispārējais zināšanu līmenis skolās, jo mācoties svešvalodā ir grūtāk apgūt vielu, palielināsies Krievijas informācijas telpas ietekme un savairosies privātās mazākumtautību skolas. Intresanti, ka abas puses pieminēja integrāciju – vieni apgalvoja, ka tas integrāciju veicinās, otri – ka kavēs. Vairāk diskutējot par šo jautājumu tā arī neizdevās nonākt pie viena slēdziena – kas tad īsti notiks. Diskusijas otrajā daļā K.Šadurskis dalījās savās personīgajās pārdomās par iespējamiem riskiem un priekšrocībām šādas normas ieviešanai. Viņaprāt, milzīgs risks šeit ir skolotāju latviešu valodas zināšanas. Lai pilnvērtīgi pasniegtu priekšmetu, skolotājam jārunā valodā visaugstākajā līmenī, bet daudziem pašreizējiem skolotājiem, kuri strādā skolās, latviešu valoda ir svešvaloda. Risks ir gan neiemācīt savu konkrēto priekšmetu, gan nedot skolēniem nepieciešamo māku izteikties latviešu valodā. Rezultātā nepilnveidosies skolēnu vārdu krājums. Vai aizliegt šādiem skolotājiem strādāt? Noteikti, nē. Vēl K.Šadurskis uzsvēra, ka šādas milzīgas pārmaiņas ir neizmērojami grūtāk ieviest krīzes periodā, turklāt mazākumtautību izglītība Latvijā tāpat pamazām izmirst – eksāmeni tomēr ir jākārto valsts valodā. Pašreizējā bilinguālā mācīšanas metode un eksāmeni valsts valodā tomēr nodrošina to, ka nākotnes pedagogi būs izgājuši caur izglītības sistēmu latviešu valodā un mācības valsts valodā notiks jebkurā gadījumā, tikai pakāpeniski. Diskusijas beigās katrs jaunietis, izsverot pārrunātos argumentus, varēja pieņemt personīgo lēmumu, kāda tad ir viņa attieksme pret šo jautājumu. 2011-05-31T10:53:23+00:00 http://www.jljn.lv/index.php/aktualitates/l.chigaanejaunieshiem_ir_jaapieprasa_kvalitatiiva_izgliitiiba/ http://www.jljn.lv/index.php/aktualitates/l.chigaanejaunieshiem_ir_jaapieprasa_kvalitatiiva_izgliitiiba/#When:09:27:38Z 23.maijā pēc Saeimas deputātes Lolitas Čigānes bloga "Kā jūtas latviešu jaunieši" publicēšanas, VIENOTĪBA Jauniešu padome aicināja L.Čigāni uz tikšanos, lai pārrunātu viņas gūtās atziņas par jauniešu vērtībām un kopīgi domātu, kā risināt uzskaitītās problēmas. 23.maijā pēc Saeimas deputātes Lolitas Čigānes bloga "Kā jūtas latviešu jaunieši" publicēšanas, VIENOTĪBA Jauniešu padome aicināja L.Čigāni uz tikšanos, lai pārrunātu viņas gūtās atziņas par jauniešu vērtībām un kopīgi domātu, kā risināt uzskaitītās problēmas. Iesākumā L.Čigāne uzsvēra tās galvenās atziņas, kas radās pēc sarunas ar jauniešiem. Jauni cilvēki jūtoties nedroši par savu nākotni - dzīvot Latvijā ir viņu sapnis, bet viņi nav pārliecināti, vai to varēs atļauties. Tāpat vairums vēlas mācīties Latvijas augstskolās, bet atzīst, ka izglītība būs nekvalitatīva un nespēs konkurēt darba tirgū. Nedrošību rada arī krievu valodas nezināšana, kas krievu jauniešiem, kuri mācās bilinguāli un zin abas valodas, dod priekšrocības darba tirgū. "Lieta, kur jauniešiem noteikti ir jāiesaistās ar savu viedokli, ir augstskolu likums. Jaunieši stāsta, ka izglītība ir nekvalitatīva, bet nav noformulēts konkrēts pieprasījums pēc augstākās izglītības reformas. Nākotnē pašreizējiem jauniešiem uz saviem pleciem būs jātur milzīgs skaits pensionāru, bet kā to izdarīt, ja jaunieši paši nepieprasa kvalitatīvu izglītību, kas nodrošinās labi apmaksātu darbu?" ir pārliecināta L.Čigāne. Kā VJP jaunieši, tā L.Čigāne bija vienisprātis, ka skolās ir vairāk jāstāsta par politiku, demokrātiju, jāmāca jauniešiem izteikt savs viedoklis un kritika. Jauniešiem nav iemācīts, ka var izteikt konstruktīvu kritiku pieaugušajiem, un par to viņus neviens nesodīs. Diskusija noslēdzas ar vienošanos kopīgi strādāt pie risinājuma uzskaitītajām problēmām. 2011-05-25T09:27:38+00:00 http://www.jljn.lv/index.php/aktualitates/jaunieshu_diskusija_ar_krishjaani_karinju_vienotiibas_birojaa/ http://www.jljn.lv/index.php/aktualitates/jaunieshu_diskusija_ar_krishjaani_karinju_vienotiibas_birojaa/#When:09:18:12Z 16.maijā JLJN paplašinātās valdes sēdes ietvaros pie jauniešiem viesojās Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš. Sēde bija īpaša arī ar to, ka tā norisinājās jaunatklātajās VIENOTĪBAS biroja telpās Kaļķu ielā 28. Iesākumā K.Kariņš uzsvēra ideoloģijas un politisko principu nozīmi atzīstot, ka, ilgi atrodoties politikā, cilvēki zaudē skatu uz to, kas tiešām ir svarīgs. Tāpēc īpaši liela nozīme partijas ideoloģijas veidošanā un uzturēšanā ir jauniešiem. 16.maijā JLJN paplašinātās valdes sēdes ietvaros pie jauniešiem viesojās Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš. Sēde bija īpaša arī ar to, ka tā norisinājās jaunatklātajās VIENOTĪBAS biroja telpās Kaļķu ielā 28. Iesākumā K.Kariņš uzsvēra ideoloģijas un politisko principu nozīmi atzīstot, ka, ilgi atrodoties politikā, cilvēki zaudē skatu uz to, kas tiešām ir svarīgs. Tāpēc īpaši liela nozīme partijas ideoloģijas veidošanā un uzturēšanā ir jauniešiem. Runājot par darbu Eiropas Parlamentā, Kariņš stāstīja, ka strādā, lai EP ziņas netiktu uztvertas kā ārvalstu ziņas, bet kā vietējās - galu galā tās mūs ietekmē tāpat kā visus Eiropas iedzīvotājus. Vēl Kariņš pauda nožēlu, ka pašlaik no Latvijas Briselē ir tikai viens korespondents, kas tur uzturas pastāvīgi, savukārt vietējos medijos EP deputātiem burtiski jācenšas ielausties. Kariņš uzsver:"Mediju izpratnē ir plaisa par to, kas cilvēkus interesē un kas nē." Atbildot uz tradicionālo jautājumu - ko mazās Latvijas pārstāvis var ietekmēt lielajā Parlamentā - K.Kariņš stāsta:"Var ietekmēt. Mans mērķis ir pakāpeniski gadu laikā audzēt ietemi. Visi, kas tur ilgi sēž, nav ietekmīgi, bet visi, kas ir ietekmīgi, tur ir ilgi sēdējuši." Jautāts salīdzināt EP un Saeimas darbu, Kariņš uzsvēra:"No likumdošanas virzības viedokļa Saeimā ir ļoti labi atstrādāta sistēma, kur visiem viss ir skaidrs, un ir skaidra atbildība. Ja saturs ir aplams, tā ir politiķu, nevis sistēmas vaina. EP darbs virzās divreiz lēnāk, jo tur vienmēr tiek meklēti kompromisi, un šeit nekad politiķi nebalso cita vietā." Runājot par Eiropas Savienības nākotni, deputāts ir pārliecināts, ka savienība var pastāvēt tikai tad, ja virzīsies uz federālas valsts modeli, bet tas iedzīvotājus biedē. Vēsturē nekad nav bijusi monetāra apvienība bez politiskas, un pastāv nopietnas šaubas, vai ilgtermiņā šāda sistēma strādās. Saruna noslēdzās ar retorisku jautājumu:"Pieredze rāda, ka lielas pārmaiņas valstī iespējams veikt tikai krīzes apstākļos - kam ir jānotiek, lai iedzīvotāji atbalstītu šādu modeli?" 2011-05-19T09:18:12+00:00 http://www.jljn.lv/index.php/aktualitates/nosleedzies_vienotiibas_jaunieshu_organizeetais_eseju_un_ziimeejumu_konkurs/ http://www.jljn.lv/index.php/aktualitates/nosleedzies_vienotiibas_jaunieshu_organizeetais_eseju_un_ziimeejumu_konkurs/#When:12:04:41Z Šodien, 13.maijā ar apbalvošanu Leļļu teātrī noslēdzās politisko partiju apvienības VIENOTĪBA jauniešu rīkotais eseju un zīmējumu konkurss Latvijas skolēniem “Es savā valstī un profesijā”. Konkursa labāko darbu autorus bija ieradusies sveikt VIENOTĪBAS priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. Šodien, 13.maijā ar apbalvošanu Leļļu teātrī noslēdzās politisko partiju apvienības VIENOTĪBA jauniešu rīkotais eseju un zīmējumu konkurss Latvijas skolēniem “Es savā valstī un profesijā”. Konkursa labāko darbu autorus bija ieradusies sveikt VIENOTĪBAS priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. Sveikšanu S.Āboltiņa atklāja ar citātu no kādas konkursa dalībnieces esejas: “Katrs cilvēks ir kā krāsains stikla gabaliņš, kas ir unikāls, bet, tikai kopā sadarbojoties un virzoties uz kopējo mērķi, mēs varam radīt harmonisku un neatkārtojamu vitrāžu.” Konkurss norisinājās trīs vecuma grupās – 1.- 4.klašu skolnieki tika aicināti par konkursa tēmu iesūtīt zīmējumus, savukārt 5.-9. un 10.-12.klašu skolēni – -esejas. Zīmējumos un esejās bērniem un jauniešiem bija jāattēlo, kādā profesijā Latvijā viņi vēlas strādāt nākotnē. Kopumā konkursā piedalījās 192 jaunieši no visas Latvijas – 139 ar zīmējumiem un 53 ar esejām. Eseju un zīmējumu konkursa mērķis bija veicināt dzimtenes mīlestību un jauniešu aktīvu iesaistīšanos Latvijai un visai tautai svarīgu jautājumu risināšanā laikā, kad daudzi jaunieši apsver iespēju doties prom no dzimtās zemes. Paldies visiem dalībniekiem un skolām, kuras atsaucās aicinājumam mudināt bērnus piedalīties konkursā, kā arī paldies Komunikāciju komisijai un īpaši Andrim Bačkuram par konkursa organizēšanu. 2011-05-13T12:04:41+00:00 http://www.jljn.lv/index.php/aktualitates/vienotiiba_aicina_piedaliities_lielajaa_talkaa/ http://www.jljn.lv/index.php/aktualitates/vienotiiba_aicina_piedaliities_lielajaa_talkaa/#When:10:33:28Z Politisko partiju apvienība "Vienotība" aicina Lielās talkas dienā 30. aprīlī kopīgiem spēkiem sakopt DAUGAVAS PROMENĀDI. 10.00 tikšanās pie Kvadrāta gravas, sakopsim Daugavas promenādi Centra virzienā līdz Maskavas 264.Talciniekiem līdzi jāņem grābeklis, cimdu pāris, gumijas zābaki un strādātprieks. Maisi talciniekiem tiks iedoti. Paredzēts Daugavas promenādi ne tikai sakopt, bet arī izvietot putnu būrīšus un soliņus. Darba laikā talcinieki tiks cienāti ar ūdeni, tēju un pīrādziņiem, kā arī pēc talkas būs kopīga zupas ēšana. TIEKAMIES! Politisko partiju apvienība "Vienotība" aicina Lielās talkas dienā 30. aprīlī kopīgiem spēkiem sakopt DAUGAVAS PROMENĀDI. Pulcēšanās plkst. 10.00 pie Kvadrāta gravas. VIENOTĪBAS Talkas plānotā darba kārtība: 10.00 tikšanās pie Kvadrāta gravas, sakopsim Daugavas promenādi Centra virzienā līdz Maskavas 264.Talciniekiem līdzi jāņem grābeklis, cimdu pāris, gumijas zābaki un strādātprieks. Maisi talciniekiem tiks iedoti. 10.10 Sākam darbu! 11.30 atbildīgie dala ūdeni, tēju un pīrādziņus. 12.00 putnu būrīšu izvietošana kokos 12.30 soliņu uzstādīšana 13.00 zupas ēšana teltī pie gulbju barošanas vietas TIEKAMIES! 2011-04-22T10:33:28+00:00 http://www.jljn.lv/index.php/aktualitates/vienotiibas_jaunieshi_izsludina_eseju_un_ziimeejumu_konkursu/ http://www.jljn.lv/index.php/aktualitates/vienotiibas_jaunieshi_izsludina_eseju_un_ziimeejumu_konkursu/#When:11:54:29Z No š.g. 30. marta bērniem un jauniešiem ir iespēja piedalīties politisko partiju apvienības VIENOTĪBA jauniešu rīkotajā zīmējumu un eseju konkursā "Es savā valstī un profesijā". Zīmējumos jāattēlo, kā bērns sevi redz savā valstī vai arī kādā profesijā bērns sevi redz strādājam nākotnē, savukārt esejā jāapraksta, kā jaunietis sevi redz savā valstī vai profesijā.Konkursa_nolikums.doc No š.g. 30. marta bērniem un jauniešiem ir iespēja piedalīties politisko partiju apvienības VIENOTĪBA jauniešu rīkotajā zīmējumu un eseju konkursā "Es savā valstī un profesijā". Zīmējumos jāattēlo, kā bērns sevi redz savā valstī vai arī kādā profesijā bērns sevi redz strādājam nākotnē, savukārt esejā jāapraksta, kā jaunietis sevi redz savā valstī vai profesijā. Eseju un zīmējumu konkurss tiek rīkots, lai veicinātu dzimtenes mīlestību un jauniešu aktīvu iesaistīšanos Latvijai un visai tautai svarīgu jautājumu risināšanā laikā, kad daudzi jaunieši apsver iespēju doties prom no dzimtās zemes. Katrs dalībnieks pats var izvēlēties zīmēšanas tehniku. Iesūtāmo darbu formāts gan eseju, gan zīmējumu konkursam ir standarta A4 lapa. Lapas otrajā pusē jāuzraksta dalībnieka vārds, uzvārds, vecums, tālruņa numurs un e-pasts. Uzvarētājus noteiks politisko partiju apvienības VIENOTĪBA jauniešu izveidota žūrija, kura izvēlēsies, viņuprāt, labākos zīmējumus un esejas noteiktā vecuma grupā. Vērtēšana notiks šādās vecuma grupās: zīmējumu konkursā aicināti piedalīties bērni no 1.līdz 4. klasei, savukārt eseju izvērtēšana noritēs divās grupās - 5.-9. klase un 9.-12. klase. Esejas un zīmējumus var iesniegt: Sūtot uz e-pastu jljn@jaunaislaiks.lv (ar norādi - eseju un zīmēšanas konkursam); Personīgi Z. A. Meierovica bulvārī 12-3, Rīga, Sūtot pa pastu - "Eseju un zīmējumu konkursam" Z. A. Meirovica bulvārī 12-3, Rīga, LV-1050 Sīkāku informāciju iespējams saņemt pa e-pastu jljn@jaunaislaiks.lvVJPKonkursanolikums.doc 2011-03-31T11:54:29+00:00 http://www.jljn.lv/index.php/aktualitates/nosleedzies_i.ijaba_lekiju_cikls_reaalaa_demokraatija/ http://www.jljn.lv/index.php/aktualitates/nosleedzies_i.ijaba_lekiju_cikls_reaalaa_demokraatija/#When:10:11:36Z Ar lekciju par pirmās Latvijas brīvvalsts laika politiku 24.martā noslēdzās politologa Ivara Ijaba lekciju cikls "Reālā demokrātija - iespējas, problēmas, alternatīvas", ko viņš pasniedza PPA VIENOTĪBA jauniešiem. "Mēs esam tās pašas 1918.gadā dibinātās valsts mantinieki," uzsver Ijaba kungs, "tāpēc ir pārsteidzoši, ka mūsdienu politiķi, žurnālisti un analītiķi tik maz runā un atsaucas uz šo laiku Latvijas vēsturē." Lekcijas laikā I.Ijabs uzsvēra virkni lietu, kas mūsdienu Latvijai ir kopīgas ar tā laika Latviju - Satversme, vēlēšanu likums, partiju sistēma, augstais korupcijas līmenis un daudz ietekmīgu cilvēku politikā, caur kuriem var iegūt dažādus labumus. Tāpat arī tajos laikos liela loma bija vēsturiskā taisnīguma jautājumiem, tikai toreiz krustuguņu centrā bija vācieši. Kopīga problēma ir arī lielais politisko partiju skaits un biežās valdību maiņas. Ar lekciju par pirmās Latvijas brīvvalsts laika politiku 24.martā noslēdzās politologa Ivara Ijaba lekciju cikls "Reālā demokrātija - iespējas, problēmas, alternatīvas", ko viņš pasniedza PPA VIENOTĪBA jauniešiem. "Mēs esam tās pašas 1918.gadā dibinātās valsts mantinieki," uzsver Ijaba kungs, "tāpēc ir pārsteidzoši, ka mūsdienu politiķi, žurnālisti un analītiķi tik maz runā un atsaucas uz šo laiku Latvijas vēsturē." Lekcijas laikā I.Ijabs uzsvēra virkni lietu, kas mūsdienu Latvijai ir kopīgas ar tā laika Latviju - Satversme, vēlēšanu likums, partiju sistēma, augstais korupcijas līmenis un daudz ietekmīgu cilvēku politikā, caur kuriem var iegūt dažādus labumus. Tāpat arī tajos laikos liela loma bija vēsturiskā taisnīguma jautājumiem, tikai toreiz krustuguņu centrā bija vācieši. Kopīga problēma ir arī lielais politisko partiju skaits un biežās valdību maiņas. Runājot par korupciju Ijabs uzsvēra, ka tajos laikos pašlaik asi kritizētā korupcija bija pašsaprotama lieta un neviens nekaunējās no tā, ka savu amatu izmanto personiskā labuma gūšanai, turklāt tad par to mazāk cilvēku zināja, jo nebija tādu masu mediju kā šodien. Vēlēšanu likums ir praktiski tāds pats, kā pirmajā brīvvalsts laikā, tikai ar divām atšķirībām - tad nebija 5% barjeras, tāpēc normāli bija, ja Saeimā iekļuva pat divdesmit partijas. Otra atšķirība - bija iespēja ārēji grozīt sarakstus, ierakstot sarakstā klāt cilvēku no citas partijas, bet tas, protams, apgrūtināja rezultātu apkopošanu. Runājot par atšķirībām, jāpiemin politisko partiju raksturs. Pirmajā brīvvalsts laikā partijas bija sabiedriskās dzīves centrs, nevis domugrupa, kas noformējusies, lai uzvarētu vēlēšanās. Partijas bija lielas 18000 - 23000 biedru. Tik liels biedru skaits bija vitāli nepieciešams, jo tikai tā varēja nodrošināt multiplicējošo efektu vēlēšanās. Pašlaik mums ir televīzija un citi masu informācijas līdzekļi, kas nodrošina multiplicējošo efektu, tāpēc partijas vairs nestrādā uz milzīgu biedru skaitu. Politika pirmajā brīvvalsts laikā grozījās ap ekonomiku un etniskajām attiecībām. Valsts bija mazāka tādā ziņā, ka tai nebija jāveic tik daudz funkciju un tai nepiederāja tik daudz aģentūru, līdz ar to bija arī mazākas korupcijas iespējas. Ienākuma nodokli maksāja ļoti maza daļa iedzīvotāju, nodokļu svars bija uz patēriņu un PVN. Nemitīgi strīdi notika par dažāda veida subsīdijām. Ārpolitikā bija domstarpību par valsts ārējo orientāciju un virzību. Atšķirības bija valsts otrās augstākās amatpersonas - Saeimas priekšsēdētāja - darbā. Saeimas priekšsēdētājs vienmēr nāca no opozīcijas, kā arī balsojumos piedalījās tikai tad, ja rezultāts bija neizšķirts. Saeimas deputāti varēja strādāt plašā profesiju spektrā ārpus deputāta pienākumiem, taču bieži tas bija pamats interešu konfliktam. Lekcijas beigās izvērtās diskusija par K.Ulmaņa personu un nozīmi Latvijas politikas virzībā. 2011-03-31T10:11:36+00:00 http://www.jljn.lv/index.php/aktualitates/projektam_jaunieshu_riigas_dome_apriteejis_gads/ http://www.jljn.lv/index.php/aktualitates/projektam_jaunieshu_riigas_dome_apriteejis_gads/#When:10:46:19Z Sestdien, 26. martā, Eiropas Savienības mājā norisinājās svinīgā viena gada jubilejas Jauniešu Rīgas domes (JRD) sēde. Jauniešus sveikt bija ieradušies Rīgas Domes deputāts Māris Puriņš (PS), LR Saeimas deputāti Igors Pimenovs (SC) un Aleksejs Holostovs (SC) un citi. Ielūgti bija arī Rīgas Domes mērs Nils Ušakovs (SC) un vicemērs Andris Ameriks ( LPP/LC), diemžēl viņi pasākumu nepagodināja ar savu klātbūtni. Sestdien, 26. martā, Eiropas Savienības mājā norisinājās svinīgā viena gada jubilejas Jauniešu Rīgas domes (JRD) sēde. Jauniešus sveikt bija ieradušies Rīgas Domes deputāts Māris Puriņš (PS), LR Saeimas deputāti Igors Pimenovs (SC) un Aleksejs Holostovs (SC) un citi. Ielūgti bija arī Rīgas Domes mērs Nils Ušakovs (SC) un vicemērs Andris Ameriks ( LPP/LC), diemžēl viņi pasākumu nepagodināja ar savu klātbūtni. Svinīgajā sēdē jaunie deputāti atskatījās uz projekta“Jauniešu Rīgas dome” gada laikā paveiktajiem darbiem un sniedza ierosinājumi turpmākās darbības uzlabošanā. Atskaiti par pagājušo gadu sniedza JRD priekšsēdētājs Mitrofans Slobodjans (SC) un priekšsēdētāja vietniece Viktorija Graudiņa (Vienotība) Komiteju vadītāji ziņoja par gada laikā izskatītajiem un pieņemtajiem likumprojektiem un sadarbību ar Rīgas Domi. Tā pat arī ar atskatu uz paveikto darbu un apsveikumiem bija ieradies Ivars Bandonis ("Vienotība") – viens no JRD dibinātājiem. "Rīgas Jauniešu dome" tika izveidota kā politisko partiju jauniešu organizācija un savstarpējā dialoga projekts starp politisko partiju jauniešu organizācijām: “Saskaņa” (PatriotiLV), JL Jaunatnes organizācijas, PS, SCP, VL, TB/LNNK, LSDSP ar mērķi kopīgi apzināt un piedāvāt risinājumus Rīgas pilsētas attīstībai un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai Rīgas Domes kompetencē esošās jomās. Izvirzītie projekta uzdevumi, pirmkārt, aktualizēt jautājumus un problēmas, kas nav Rīgas Domes dienas kārtībā un piedāvāt tām risinājumus, otrkārt, motivēt jauniešus iesaistīties un būt aktīviem pilsoniskās sabiedrības locekļiem, treškārt, sniegt jauniešiem iespēju gūt praktiska rakstura pieredzi, kas ļautu tiem nākotnē prasmīgi īstenot savas politiskās ambīcijas, ceturtkārt, rosināt diskusiju veidošanos starp dažādu politisko partiju jauniešu organizācijām, kā arī veicināt ciešāku savstarpējo kontaktu veidošanu starp dažādu politisko partiju jaunatnes organizācijām kopīgu vērtību apzināšanai un uz savstarpēju izpratni balstītai darbībai. Svinīgās sēdes laikā tika izskatīti arī trīs darba kārtības jautājumi – par bērnu dārzu rindu samazināšanu (izglītības un kultūras komiteja; kā eksperts ieradīsies Anna Auziņa – Rīgas Domes labklājības departamenta, veselības pārvaldes, sabiedrības veselības veicināšanas un profilakses nodaļas galvenā speciāliste); par vienotu jumta krāsas noteikšanu Rīgas pilsētā (attīstības komiteja); par smēķēšanas pieejamības ierobežošanu vispārējās izglītības iestādēs (sociālā komiteja). 2011-03-29T10:46:19+00:00 http://www.jljn.lv/index.php/aktualitates/vienotiibas_jaunieshiem_notikusi_ceturtaa_i.ijaba_lekcija/ http://www.jljn.lv/index.php/aktualitates/vienotiibas_jaunieshiem_notikusi_ceturtaa_i.ijaba_lekcija/#When:11:14:36Z 17.martā politologs Ivars Ijabs VIENOTĪBAS jauniešiem pasniedza kārtējo demokrātijas lekciju cikla nodarbību "Nevēlētāju nepartija - vai tiešām drauds?". Šoreiz lekcija un tai sekojošā diskusija koncentrējās uz lietām, kas nosaka, kāpēc cilvēki piedalās vēlēšanās un par ko viņi balso. Vēlētāju dalība vēlēšanās ir sarukusi no 80% 2005.gadā līdz 61% 10.Saeimas vēlēšanās. Tālu nav brīdis, kad uz vēlēšanām dosies mazākums balsstiesīgo iedzīvotāju, un šis apstāklis ir drauds demokrātijai, kas jau pēc definīcijas nosaka, ka lēmumu pieņem sabiedrības vairākums un vairākuma interesēs - demokrātijai ir jābūt vairākuma varai. Tāpēc ir svarīgi saprast apstākļus, kas liek cilvēkam piedalīties vai nepiedalīties vēlēšanās un balsot par kādu konkrētu politisko spēku. 17.martā politologs Ivars Ijabs VIENOTĪBAS jauniešiem pasniedza kārtējo demokrātijas lekciju cikla nodarbību "Nevēlētāju nepartija - vai tiešām drauds?". Šoreiz lekcija un tai sekojošā diskusija koncentrējās uz lietām, kas nosaka, kāpēc cilvēki piedalās vēlēšanās un par ko viņi balso. Vēlētāju dalība vēlēšanās ir sarukusi no 80% 2005.gadā līdz 61% 10.Saeimas vēlēšanās. Tālu nav brīdis, kad uz vēlēšanām dosies mazākums balsstiesīgo iedzīvotāju, un šis apstāklis ir drauds demokrātijai, kas jau pēc definīcijas nosaka, ka lēmumu pieņem sabiedrības vairākums un vairākuma interesēs - demokrātijai ir jābūt vairākuma varai. Tāpēc ir svarīgi saprast apstākļus, kas liek cilvēkam piedalīties vai nepiedalīties vēlēšanās un balsot par kādu konkrētu politisko spēku. Politikas zinātnē ir vairākas teorijas, kas skaidro vēlētāju uzvedību. Pirmkārt, tas ir racionālais vēlētājs, kas uz vēlēšanām iet tāpat kā uz veikalu - par viszemāko cenu cenšas iegūt visaugstāko kvalitāti. Šis vēlētājs izvērtē labumu, ko konkrēts politiskais spēks spēj sniegt tieši viņam, viņš pēta programmas un pārzin partiju piedāvājumu. Tomēr šeit rodas jautājums - ja cilvēks spriež racionāli un saprot, ka iespēja, ka viņa balss vēlēšanās būs izšķirošā, ir niecīga - kāpēc viņš tērē laiku un citus resursus, lai tomēr piedalītos vēlēšanās? Atbilde ir vienkārša - cilvēks no piedalīšanās vēlēšanās gūst specifisku psiholoģisku gandarījumu. Turklāt, spriežot racionāli - ja sabiedrībā dominē uzskats, ka uz vēlēšanām iet nevajag, viena indivīda balss kļūst vērtīgāka un iespēja nodot izšķirošo balsi palielinās. Tāpēc vislielāko balss svaru Latvijas pilsonis iegūst, balsojot Latgalē, kur ir viszemākā aktivitāte. Racionālā vēlētāja prātā arī virmo jautājums - vai es vairāk nožēlošu to, ka piedalos vēlēšanās, bet mana balss nav izšķirošā, vai to, ka nepiedalos, bet mana balss būtu izrādījusies izšķirošā? Racionālais vēlētājs biežāk balso par, viņaprāt, mazāko ļaunumu. Pretstats ir ekspresīvais vēlētājs, kas balso par savējajiem, bieži balsi atdodot mazām partijām, lai arī ir skaidrs, ka šīs partijas nepārvarēs 5% barjeru. Šie cilvēki netic, ka viņu balss ir izšķiroša, tāpēc arī nav svarīgi, par ko balsot. Ja viņi zinātu, ka viņu balss ko nozīmē, viņi, visticamāk, balsotu savādāk. Šie cilvēki izmanto vēlēšanas, lai kādam ieriebtu, un tas var sasummēties tik tālu, ka parlamentā iekļūst kāds radikāls spēks - šādā veidā 20.gs. Vācijā tika ievēlēts Hitlers. Ekspresīvais vēlētājs arī bieži balso pēc tradīcijām, piemēram, jau trīsdesmit gadus par vienu un to pašu spēku, apzināti izniekojot balsi, jo zin, ka šis spēks nepārvarēs 5% barjeru. Īpaša vēlētāju grupa ir ētiskais vēlētājs, kas domā par sabiedrības labumu, ekoloģiju, ekonomisko izaugsmi. Šis vēlētājs bieži balso par lietām, kuras pašam nes zaudējumus, bet sabiedrībai labumu, piemēram, par progresīvo nodokli. Vēl atlikusi viena lekcija, kuras tēma: "Labi aizmirsts vecais: Latvija no pirmās uz otro neatkarību" 2011-03-24T11:14:36+00:00